Nolēmuši ietaupīt: Latvija nepirks raķetes kopā ar Igauniju
Патрульный катер P-09 “Rezekne” Береговой охраны Латвийских ВМС в Рижском пассажирском порту в День независимости Латвии
© Sputnik / Sergey MelkonovSekot līdzi rakstam
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka pretkuģu raķešu un jūras mīnu iegādei trūkst naudas. RĪGA, 3. jūnijs – Sputnik. Latvija atteikusies piedalīties pretkuģu raķešu iepirkumā kopā ar Igauniju, atsaucoties uz naudas trūkumu, stāsta Postimees.Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets pastāstīja, ka valsts jūras kara spēku attīstības plāna ietvaros plānots iepirkt pretkuģu raķetes un jūras mīnas Igaunijas JKS vakadzībām. Plānotā iepirkuma summa sastādīs 56 miljonus eiro.
ViedoklisNeatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas15 Aprīlis 2021, 12:54Taču, Lānets atklāja, Latvija atteikusies piedalīties abu valstu kopīgajā iepirkumā, turklāt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks atsaucies uz naudas trūkumu. Aizsardzības ministrijas kanclers Kusti Salms norādīja, ka tagad, kad Igaunija būs spiesta iepirkt raķetes viena pati, pirkums var izmaksāt dārgāk. Aizsardzības spēku komandieris Martins Herems konstatēja, ka ir vērts pirkt raķetes, kuru darbības rādiuss sasniedz simtiem kilometru, un būtu labi, ja Latvija un Lietuva rīkotos tāpat, jo tas būšot solis uz priekšu reģiona aizsardzībā. Herems piebilda, ka militāra konflikta apstākļos Baltijas valstis varētu labāk atbalstīt viena otru, izmantojot pretkuģu raķešu kompleksus un bezatsitiena lielgabalus, nevis tanku bataljonus, kuri pārsvarā paredzēti darbam savas valsts teritorijā.
ViedoklisBaltijas reģiona militāri politiskā groteska10 Maijs 2020, 12:53Pēc viņa vārdiem, nebūs izšķirošas nozīmes tam, ja kāda no Baltijas valstīm iegādāsies bruņojumu dažus gadus agrāk vai vēlāk nekā tās kaimiņi vai iegādāsies cita ražotāja bruņojumu. XXI gadsimta sākumā Latvija nolēma kardināli atjaunot savu floti un par 75 miljoniem dolāru pasūtīja piecus patruļas kuterus. Pēdējais no tiem sāka darbu JKS 2014. gada martā. Domājams, tie varēs uzņemt pretkuģu raķetes. Militārie eksperti vienbalsīgi norāda uz Latvijas un citu Baltijas valstu JKS zemo attīstības līmeni un cīņasspēju.Baltijas valstis cenšas risināt savu jūras kara spēku atjaunošanas problēmu kooperācijā un kopš 2020. gada koncepcijas “Naval Vision 2030” ietvaros izskata vienota iepirkuma organizēšanu.
