Berluskoni pauda viedokli par krīzi: Rietumu izolācija no pārējās pasaules
Бывший премьер-министр Италии Сильвио Берлускони
© AP Photo / Andrew MedichiniSekot līdzi rakstam
Gatis ĀboltiņšVisi materiāliItāļu politiķis ir pārliecināts, ka krīze Ukrainā ir trauksmes signāls ne tikai tagadnei – arī nākotnei. RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Situācija Ukrainā parādījusi, ka Rietumi ir izolēti no pārējās pasaules, konstatēja Itālijas bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, stāsta Sputnik Baltkrievija.Berluskoni aptgādināja, ka lielākā daļa valstu atteikušās nosodīt Krievijas specoperāciju Ukrainas denacifikācijai. Berluskoni uzsvēra: Rietumu atbilde uz Krievijas darbībām bija vienbalsīga.
PasaulēThe Hill: Rietumi nolēmuši salīgt mieru ar Krieviju5 Jūnijs 2022, 14:49″Taču ko mēs dēvējam par Rietumiem? ASV, Eiropa, vairākas ar Savienotajām Valstīm tradicionāli saistītas Klusā okeāna valstis, piemēram, Austrālija un Japāna. Starp citām valstīm to ir ļoti maz,” Berluskoni atzīmēja rakstā izdevumam “Giornale”.Viņš pievērsa uzmanību arī Turcijas viedoklim šajā situācijā. Tai ir otrā lielākā armija (pēc ASV) Ziemeļatlantijas aliansē, un valsts aizvien aktīvāk strādā Vidusjūras reģionā. Pie tam, neskatoties uz nozīmīgo lomu NATO, Turcija nevēlas atbalstīt sankcijas pret Krieviju.Politiķis uzskata: ja mēģinājumi tuvināt Krieviju rietumvalstīm būtu veiksmīgi, Eiropas scenārijs būtu veidojies citādi.”Tas, ko parādījusi mums krīze Ukrainā, ir satraucošs signāls tagadnei un nākotnei. Krievija ir izolēta no Rietumiem, taču Rietumi ir izolēti no visas pārējās pasaules,” secināja bijušais Itālijas premjerministrs.
ViedoklisSimt specoperācijas dienas. Kad viss beigsies?5 Jūnijs 2022, 11:01
Krievijas specoperācija
Par speciālās operācijas sākumu Donbasā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja 24. februārī – dažas dienas pēc Doņeckas un Luganskas Tautas Republiku neatkarības atzīšanas. Krievijas valsts vadītājs nosprauda specoperācijas mērķus – Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija.Tās sākumā abas puses sāka pārrunas. Pirmais to posms notika 28. februārī, pēc tam sekoja vēl divi – 3. un 7. martā. Sarunas notika Baltkrievijā. Pēc tam pārrunas turpinājās videokonferences formātā.Ceturtā tikšanās klātienē notika Stambulā 29. martā. Pēc tās izskanēja oficiāla informācija: pārrunas notikušas konstruktīvi, Krievija saņēmusi vairākus Ukrainas piedāvājumus.
PolitikaASV vēlas sašķelt Krieviju gabalos1 Jūnijs 2022, 15:41Vēlāk Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Kijeva atteikusies no Stambulas nostādēm. Viņš uzsvēra: Krievija ir gatava dialogam, arī pārrunām ar rietumvalstīm par drošību Eiropā.Vēlāk Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka pārrunu process apturēts pēc Kijevas lēmuma. Viņš pieļāva, ka Ukrainas valdība spērusi šādu soli, savu kuratoru spiesti, un izvēlējusies citu notikumu variantu.
